2014-02-18 / 19:56

Fotogrāfs Jānis Gleizds

Jānis Gleizds (1924. 07. 05. - 2010 17. 04.)

 Viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem ir Jānis Gleizds, kurš fotomākslai veltījis pusgadsimtu no sava garā, traģiskā mūža.

 Pēckara foto leģendas Jāņa  Gleizdas veikums jau tādēļ vien ir cienījams, ka tas atspoguļo mūsu kultūras vibrācijas neviennozīmīgā vēstures periodā. Jāņa Gleizda nozīmīgākās foto kompozīcijas radītas galvenokārt 20. gadsimta. 60., 70. un 80. gados.

Jāņa Gleizda radītie attēli saistībā ar viņa personības likteni ir ieguvuši patstāvīgu vietu Latvijas iedzīvotāju priekšstatos par nu jau pagājušā gadsimta otrās puses Latvijas mākslas fotogrāfijas sasniegumiem.

 Jānis Gleizds pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Šī fotomākslinieka darbi tradicionāli saistās ar noslēpumainiem, it kā maigi mirdzoša starojuma apņemtiem jaunu sieviešu augumiem ainavas fonā.

Romantisma ir mākslinieka paša esības pamats atšķirībā no dažiem citiem pazīstamiem Latvijas fotogrāfiem, kuri to izmantoja, lai tikai iepriecinātu izstāžu apmeklētājus.

Iespējams, ka visatpazīstamākās ir Jāņa Gleizda sieviešu aktu fotogrāfijas, tomēr viņš darbojies arī citos žanros - ainavā, klusajā dabā, portretu fotogrāfijā. Mākslinieks daudzu gadu garumā aizrautīgi fotografēja motokrosu Balvu trasē, ko savulaik organizēja vietējais laikraksts Vaduguns. Varbūt tā viņš savā veidā kompensēja to, kas viņam dzīvē bija liegts.

Divdesmit četru gadu vecumā nākamajam fotogrāfam pēc smagiem apsaldējumiem amputēja abas delnas. Mākslinieka dzīve un radošais mūžs visā tā garumā bija gribasspēka un dzīves alku apliecinājums. Pēc kādām divdesmit operācijām traumatoloģijas institūtā jaunietis sāka trenēties zīmēt un gleznot. Jāni pieņēma darbā institūtā par mākslinieku noformētāju..

 Ar fotogrāfiju viņš nodarbojas kopš 1951.gada. 1952. gadā beidzis kombināta Māksla foto kursus, līdz 1994. gadam strādā Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā par foto mākslinieku. Viņa pienākumos ietilpst arī fotografēt pacientes pirms mamoplastikas operācijām un pēc tās veikšanas.

Tā sākas viņa meiteņu laiks..

„Viņš katru zvirbuli uz mēslu čupas gribēja mākslinieciski uzfotografēt", saka viņa dzīvesbiedre Annele Gleizda, kura  turpina rūpēties par izcilā foto mākslinieka piemiņas saglabāšanu.

 1962. gadā, nodibinoties foto klubam Rīga, Jānis Gleizds kļūst par tā biedru, un piedalās pirmajā izstādē. Dažus gadus vēlāk viņš sāka piedalīties arī starptautiskajās izstādēs. 1977. gadā Rīgā  notika mākslinieka  pirmā nozīmīgā personālizstāde.

 Jau drīz tika gūta starptautiska atzinība.

1979. gadā Jānim Gleizdam piešķirts AFIAP tituls – Starptautiskās Fotomākslas federācijas mākslinieka nosaukums, 1988. gadā – EFIAP goda nosaukums (ekselence), 1985. gadā iekļauts Šveices „Fotogrāfu starptautiskajā enciklopēdijā”.

Ziņas par Jāni Gleizdu ir atrodamas gadagrāmatās un enciklopēdijās gan Latvijā, gan ārzemēs.

 Jāņa Gleizda fotogrāfijas publicētas vairāk kā 600 katalogos, gadagrāmatās, kalendāros un preses izdevumos Latvijā un ārzemēs,

 Padomju laikā par sensāciju kļuva viņa ilustrācijas slavenajā seksualitātei veltītajā ārsta Jāņa Zālīša grāmatā Mīlestības vārdā.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1985), Mārtiņa Buclera prēmijas laureāts (1989) Jānis Gleizds piedalījies apmēram 800 foto izstādēs  gan bijušajā Padomju savienībā, gan dažādās valstīs visos zemeslodes kontinentos, par saviem darbiem saņemot 170 medaļas.

1985. un 1991. gadā uzņemtas dokumentālās filmas Jānis Gleizds, 1998. gadā izdots viņa fotogrāfiju albums Gaismas atspulgs.

Kā vienam no pirmajiem fotogrāfiem, Jānim Gleizdam 1995. gadā tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas valsts labā.

Jānis Gleizds bija gaidīts viesis foto klubos, kur dalījās pieredzē un neslēpa savas zināšanas. Daudzi vairāk vai mazāk zināmi Latvijas fotogrāfi mēģina atdarināt Jāņa Gleizda stilu, bet atsevišķi viņa darbi jau sen kļuvuši par  Latvijas foto mākslas klasikas zelta fondu un sava veida etalonu..

Neskatoties uz to, ka pēdējos gadus J. Gleizds bija ļoti slims, viņa fotogrāfiju kolekcijas tika eksponētas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā. Kā pēdējais sveiciens bija izstāde "Jāņa Gleizda atgriešanās mājās" Lendžu pagastā  2009.gada rudenī.

“Kur slēpjas Jāņa Gleizda lielums un viņa būtība? Manuprāt, stiprajos latgaliešu gēnos un mierā, kas valdīja Vecgailumu sētā un dabā, un arī kapsētā. Jā, Žogotu vecā kapsēta atrodas uz Gleizdu zemes un tajā atdusas vairākas Gleizdu paaudzes. Tā ir skaista ar savu mieru un sakoptību. Mēs visi reizēm esam it kā ar aizlauztiem spārniem, tāpat kā tā lapegle ar nolauzto galotni Vecgailumu pagalmā, kurā kādreiz ik pavasari ligzdoja stārķi. Jāņa Gleizda stārķi foto lapās ligzdo daudzos mājokļos plašajā pasaulē, arī manā,” vortālā Foto.lv rakstīja Jāņa Gleizda kolēģis un fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks.

Jāņa Gleizda fotogrāfijas kā šīs pasaules atspulgi turpina mūs pārsteigt ar savu spožumu un lielo mīlestību. „...atspulgi (..) ir nākuši no Dievišķās gaismas, kura skārusi savu izredzēto Jāni Gleizdu un pārvērtusi viņa likteni spožā Mīlas, Dailes un Vīrišķības leģendā. (..) katra viņa bilde ir apbrīns, pārmetums, uzmundrinājums un stiprinājums ticībā, ka skaistums glābs pasauli.” – tā par izcilo mākslinieku foto albūmā Gaismas atspulgs 1998. gadā rakstīja kinorežisors Jānis Streičs.

Teksts: Alise Volanska